Es tur jau biju pāris reizes, bet šodien nolēmu noiet visu lielo taku, ko mēs ar panākumiem arī izdarījām. Turp braucām pa ne tiem vienkāršākajiem grunts un meža ceļiem, atpakaļ pa parasto šoseju no Sventes. Kopumā GPS rāda 76 km, bet no tiem mēs ar kājām nogājām 12 km, 6 nobraucām ar mašīnu, un tikai atlikušos 58 ar ričuku.
Skatīt Pilskalnes Siguldina July 24 lielākā kartē
Nākas forsēt dzelzceļu, labi vēl, ka ne ugunsdrošības grāvi, kā pagājušajā reizē.
Panks ceļa sākumā vēl ir spēka pilns.
Daži cilvēki pie mums gan dzīvo labi: pirtiņa, dīķis, viss kā nākas.
Te mēs jau esam klāt, čāpojam, skatāmies skaistumus.
Lūk tā: pauguriņš atrodas valsts aizsardzībā. Mūsu valsts mūs sargā tā, ka pat paugurus apsargā.
Norādes, manuprāt, izvietotas nedaudz haotiski. Es to domāju tādā ziņā, ka grūti saprast, kāpēc dažreiz uz stabiņa ir bulta ar vienu ikonu, bet dažreiz – vairākas bultas, turklāt ikonas ir nejaušas, nevis vienas un tās pašas.
Šī gan ir saprotama.
Agrāk mēs uz šejieni negājām, bet velti. Skaisti, laipas cauri mežam. Droši vien kādreiz te mēdz būt mitrs un purvains, bet tagad, kad ārā ir +32, viss ir sauss.
Šīs ikonas ir saprotamas: pirmā — pastaigu cienītājiem, otrā — atpūtas namiņš jeb kempings. Nav skaidrs, kāpēc vēlāk šīs bultas ir sastopamas šķirti.
Taka tās pēdējā posmā sākumā izskatās mierīga.
Toties galu galā pārvēršas par strautu, precīzāk sakot, par blakus izlijušu ezeru. Puru ezers, ja kas, un, ja iet pa taku, var atrast pieeju, kur var izpeldēties.
Nākas forsēt.
Bunkurs palicis vēl no Otrā pasaules kara laikiem.
Tas ir neliels skatu tornītis teju pašās takas beigās. Īpaši nav, ko redzēt, bet paldies arī par to pašu.
Lauks zied un smaržo brīnišķīgi.
Gleznaini.
Atkal laipas pāri purvam, man patīk.
It īpaši, kad iet pāri strautam.
Takas beigās nonācām līdz kempingam, noskaidrojām, ka citas taciņas atpakaļ nav, un nolēmām iet atpakaļ pa ceļu. Tas ir ilgi un garlaicīgi, neatkārtojiet mūsu kļūdu. Iesaku aiziet līdz lielajam ezeram (Puru ezeram), izpeldēties un iet atpakaļ.
Atkal Windows XP
Drūms gruntsceļš, pa kuru mums apnika čāpot atpakaļ, un mēs noķērām mašīnu.
Šeit mēs pie Jura viensētā iebraucām, kaķēns uzlīda uz bagāžnieka un nevarēja tikt lejā, kādas 5 minūtes viņu novērojām. Pēc tam ņēma un nolēca.
Pie Jura paņēmām pankam svaigi nopirktās velosomas Ortlieb Sport Packer Plus.
Tās ir ļoti labas (lai gan nedaudz par mazu), un šobrīd veikalā Gandrs uz akciju maksā 49 Ls. Cena laba, jo patiesībā tās parasti maksā dārgāk, turklāt pat ne pie mums. Somas ir krutas, ūdensnecaurlaidīgas, ļoti izturīgas, ērtas un uzticamas, garantija 5 gadi. Ja nezināt, kas tā par kompāniju Ortlieb, tad tagad jūs izlasījāt tās pilno raksturojumu. Visi nopietnie Eiropas velotūristi izmanto tieši Ortlieb, nu, vai tās nedaudzos konkurentus.
https://www.gandrs.lv/velosomas-aizmugurejas/sport-packer-plus/
To es tā, sociāli atbildīgas nereklāmas ietvaros.